Viltus policisti izmanto cilvēku bažas un bailes
Ja pie Jūsu durvīm zvana vai Jūs saņemat telefona zvanu no personas, kas uzdodas par policijas darbinieku, lūdzot Jūsu internetbankas piekļuves datus vai maksājumu kartes numuru, varat būt droši – tas ir krāpnieks. Krāpniecība, uzdodoties par policijas darbiniekiem, ir diezgan izplatīta. Šādu krāpšanu upuri visbiežāk ir gados vecāki cilvēki.
Viltus policistu mērķis ir panākt, lai upuri izpauž savus internetbankas piekļuves datus vai maksājumu karšu informāciju.
Viltus policisti bieži sazinās ar upuriem pa tālruni vai pat ierodas pie viņu durvīm. Viņi iepazīstina sevi kā policijas darbiniekus, cenšoties iegūt upura uzticību. Krāpnieki brīdina par it kā gaidāmu noziegumu vai piedāvā palīdzību jau notikuša nozieguma izmeklēšanā. Šos ieganstus viņi izmanto, lai pārliecinātu Jūs, ka viņiem ir nepieciešami internetbankas piekļuves dati vai maksājumu kartes informācija. Daži viltus policisti pat ir teikuši, ka upura īpašumi ir apdraudēti un drošības nolūkos jānodod policijai.
Tas pats viltus policists var būt ļoti uzstājīgs un sazināties ar upuri vairākkārt. Viņi var iebiedēt un izdarīt spiedienu, lai panāktu steidzamu rīcību, stāstot par tūlītējām briesmām vai noziegumu.
Īsts policijas darbinieks nekad nelūdz Jūsu internetbankas piekļuves datus vai maksājumu kartes informāciju
Valsts iestādes, bankas vai citas uzticamas institūcijas nekad neprasa Jūsu internetbankas piekļuves datus vai maksājumu karšu informāciju. Tādēļ Jūs nekad nevienam nedrīkstat šo informāciju izpaust.
Nenododiet savus līdzekļus personai, kas uzdodas par policijas darbinieku un apgalvo, ka var aizsargāt Jūsu naudu no noziedzīgām darbībām. Ppolicijai nav bankas konta, uz kuru iedzīvotāji varētu pārskaitīt savus līdzekļus, lai tos pasargātu no noziegumiem.
Kā pārliecināties, vai persona nav krāpnieks?
Ja saņemat telefona zvanu no personas, kura apgalvo, ka ir policijas darbinieks, pārliecinieties par tās identitāti:
- Pajautājiet personas vārdu un policijas iecirkni, kurā tā strādā.
- Zvaniet uz attiecīgā policijas iecirkņa centrāli un lūdziet savienot ar konkrēto policijas darbinieku.
Ja persona, kas uzdodas par policijas darbinieku, ierodas pie Jūsu durvīm, pirms turpinat sarunu, rīkojieties šādi:
- Lūdziet uzrādīt dienesta apliecību. Īsts policijas darbinieks pēc pieprasījuma uzrādīs apliecību un ļaus Jums to apskatīt nesteidzīgi.
- Pajautājiet, kāds ir vizītes iemesls. Ja jebkāda iemesla dēļ tiek prasīta Jūsu bankas informācija, nelaidiet personu iekšā un zvaniet uz ārkārtas palīdzības tālruni 112.
Atjautīgi noziedznieki nepārtraukti izdomā jaunus krāpšanas veidus
Krāpnieki bieži ir labi organizēti un profesionāli. Kad cilvēki iemācās izvairīties no krāpniecības, uzdodoties par policijas darbiniekiem, noziedznieki izgudro jaunus veidus, kā uzrunāt savus upurus. Piemēram, viltus policistu krāpšanas shēmas jau ir pārtapušas citā krāpniecības veidā – viltus radinieku krāpšanā.
Viltus radinieku krāpšanā krāpnieki parasti zvana gados vecākam cilvēkam un stāsta, ka kāds no viņa radiniekiem ir nonācis nelaimē un steidzami nepieciešama nauda. Krāpnieks nosauc bankas konta numuru, uz kuru līdzekļi jāpārskaita pēc iespējas ātrāk. Protams, konta īpašnieks nav nelaimē nonācis radinieks, bet gan paši krāpnieki.
Dažkārt īpaši gados vecāki cilvēki kļūst par upuriem arī dažādiem abonēšanas slazdiem - krāpnieki mudina pieteikties produktiem vai pakalpojumiem, kas nav nepieciešami vai pat nemaz nepastāv.
Ko darīt, ja esat jau apkrāpts?
Ja zaudējumi jau ir nodarīti un Jums ir aizdomas, ka esat izpaudis savus internetbankas piekļuves datus vai kartes informāciju krāpniekiem, rīkojieties šādi:
- Nekavējoties sazinieties ar banku.
- Ziņojiet par noziegumu policijai.
Kā pasargāt sev tuvus cilvēkus no viltus policistiem?
Viltus policisti parasti mērķē uz gados vecākiem cilvēkiem. Tāpēc viņu draugiem un ģimenes locekļiem ir ļoti nozīmīga loma šādas krāpniecības novēršanā. Ieteicams par šo tēmu atklāti runāt ar draugiem un ģimeni.
Pāris padomi, kā runāt par šo tēmu:
- Policija vai banka nekad nezvana un neierodas pie durvīm, lai lūgtu internetbankas piekļuves datus vai kartes informāciju. Tāpat nekad nevajadzētu būt “pārāk aizņemtam”, lai pārbaudītu zvanītāja vai negaidīta apmeklētāja identitāti. Pārrunājiet, kā šādās situācijās jārīkojas, pie kuriem draugiem vai ģimenes locekļiem vērsties un kad ir nepieciešams zvanīt 112.
- Ir lietderīgi atklāti runāt arī par viltus radinieku krāpniecību. Maz ticams, ka īsts ģimenes loceklis lūgtu svešiniekam piezvanīt un pārskaitīt naudu uz iepriekš nezināmu bankas kontu. Tomēr krāpniecību ir vieglāk atpazīt, ja ģimenes lokā iepriekš pārrunāts, kā rīkoties īstas ārkārtas situācijas gadījumā.
- Ja notikusi krāpniecība, nevajadzētu justies kaunā vai slēpt notikušo. Palīdzība ir pieejama. Pārrunājiet, kuras iestādes, draugus vai ģimenes locekļus vispirms kontaktēt, ja nepieciešams bloķēt piekļuves datus vai kartes vai ziņot par noziegumu policijai.