Kredītu reģistrs ir Latvijas Bankas informācijas sistēma, kas nodrošina ziņu par aizņēmējiem un aizņēmēju galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu vākšanu, uzkrāšanu un glabāšanu. Kredītu reģistram sniedzamo ziņu apjomu un termiņus nosaka Latvijas Bankas „Kredītu reģistra noteikumi” (2013. gada 13. septembra noteikumi Nr. 93).

Kredītu reģistrā tiek uzkrātas un glabātas šādas ziņas par aizņēmēju, aizņēmēja galvinieku, viņa saistībām un to izpildes gaitu:

• ziņas par aizņēmēju un aizņēmēja galvinieku;
• ziņas par aizņēmēja un aizņēmēja galvinieka saistībām;
• ziņas par aizņēmēja saistību atlikumu kalendārā ceturkšņa beigās;
• parādnieka informācija;
• informācija par labotajām un anulētajām ziņām;
• informācija par ziņu pieprasījumiem.

Ar aizņēmēja saistībām saprot aizņēmēja saistības, kas rodas saskaņā ar aizdevuma līgumu, līzinga līgumu, t.sk. finanšu līzinga līgumu, līzinga kreditēšanas līgumu, nomas pirkuma līgumu, nomas atpakaļpirkuma līgumu, pirkuma garantijas līgumu, faktoringa līgumu, kredītiestādes konta pārsnieguma līgumu vai citu līgumu par kredītriska darījuma noslēgšanu, kā arī trasta kredīta līgumu, ar kuru dalībnieks izsniedz aizņēmējam aizdevumu savā vārdā, bet citas personas labā.

Ar aizņēmēja galvinieka saistībām saprot aizņēmēja galvinieka saistības, kas rodas saskaņā ar galvojuma līgumu vai līgumu par garantijas izsniegšanu, ar kuru aizņēmēja galvinieks apņemas atbildēt par aizņēmēja saistībām.

Parādnieka informācija – ziņas par aizņēmēja un aizņēmēja galvinieka aizdevuma līgumā vai galvojuma līgumā noteikto maksājumu kavējumiem un izpildi.

Kredītu reģistra dalībniekiem, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Latvijas Bankai ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt Kredītu reģistrā esošo informāciju. 

Jebkurai personai ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā bez maksas saņemt visas par sevi Kredītu reģistrā esošās ziņas, izņemot ziņas par bankas pilnvaroto personu, kura sniedz ziņas Latvijas Bankai, kā arī ziņas par saistību uzskaiti bankas bilancē.

Ja aizņēmējs vai aizņēmēja galvinieks uzskata, ka par viņu Kredītu reģistrā esošās ziņas, kuras Banka sniedza Latvijas Bankai, ir nekorektas un/vai nepilnas, aizņēmējam vai aizņēmēja galviniekam ir tiesības griezties bankā ar pretenzijām saskaņā ar Bankas izstrādāto Ieteikumu vai sūdzību iesniegšanas kartību.

Papildus informācija par Kredītu reģistra darbību ir atrodama Latvijas Bankas mājas lapā: www.bank.lv

Latvijas Bankas kontaktinformācija:
Adrese: K. Valdemāra ielā 2A, Rīgā, LV-1050 
Tālr. 6702 2300, fakss 6702 2420 
e-pasts: info@bank.lv 
www.bank.lv

Ņemot vērā to, ka ir stājies spēkā 2014.gada 27.jūnijā parakstītais Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums par starptautisko nodokļu pienākumu izpildes uzlabošanu un likuma par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu izpildi (FATCA) ieviešanu, attiecībā uz Latvijas finanšu institūcijām ir stājušās spēkā ASV likuma „Par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu izpildi” (Foreign Account Tax Compliance Act of the United States of America — FATCA) prasības.

FATCA mērķis ir novērst iespēju ASV rezidentiem izvairīties no nodokļu nomaksas, izmantojot noguldījumus ārvalstīs.

OP Corporate Bank plc filiāle Latvijā ir uzņēmusies saistības ievērot FATCA prasības un tās FATCA statuss saskaņā ar iepriekš minēto starpvaldību līgumu ir “finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus”.

Atbilstoši FATCA prasībām OP Corporate Bank plc filiālei Latvijā katru gadu ir jāiesniedz Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam informācija par finanšu aktīviem, kas tiešā vai netiešā viedā pieder ASV rezidentiem.

OP Corporate Bank plc filiāle Latvijā aicina klientus rūpīgi izpētīt informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar viņu nodokļu rezidenci un to patiesā labuma guvēju rezidenci un nekavējoties informēt OP Corporate Bank plc filiāli Latvijā par izmaiņām iepriekš iesniegtajā informācijā, kas var ietekmēt klienta vai to patiesā labuma guvēju atbilstību ASV rezidenta statusam.

Tāpat OP Corporate Bank plc filiāle Latvijā aicina tās klientus pēc bankas pieprasījuma nekavējoties sniegt visu pieprasīto informāciju vai dokumentus, kas apstiprina klienta vai tā patiesā labuma guvēja rezidenci.

Vairāk informācijas:

•  ASV nodokļu administrācija IRS

www.irs.gov/Businesses/Corporations/Foreign-Account-Tax-Compliance-Act-FATCA

•  ASV valsts kase

www.treasury.gov/resource-center/tax-policy/treaties/Pages/FATCA.aspx

•  Latvijas-ASV starpvaldību līgums

likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1054

Latvijas banku nozares labās prakses vadlīnijās atspoguļota mūsdienīga banku prakse un izveidots uz ilgtermiņa attiecībām vērsts banku un sabiedrības sadarbības modelis.

Labās prakses vadlīniju mērķis ir izveidot Latvijā uzticamu, atbildīgu un ilgtspējīgu banku sistēmu, kas radītu priekšnoteikumus sabalansētai gan banku, gan to klientu finanšu pārvaldībai un labklājības izaugsmei ilgtermiņā.

Latvijas banku nozares labās prakses vadlīnijas (bij. Banku sociālā harta) (2020)

Kas ir PSD2?

Eiropas Banku iestādes Maksājumu pakalpojumu direktīva 2 (PSD2) atver banku durvis trešajām pusēm. Direktīva paredz atvērt bankas klientu maksājumu kontu un maksājuma uzdevumu saskarnes, kā arī piedāvāt trešajām pusēm izmantot autentifikācijas pakalpojumus un testēšanas vides. PSD2 stājās spēkā 2016. gada janvārī, tās tehniskās prasības tika sagatavotas līdz 2017. gada februārim, un likumi par direktīvas ieviešanu stāsies spēkā 2018. gada janvārī. Pēc tam sāksies gandrīz gadu ilgs pārejas periods prasību ieviešanai.

Pēc PSD2 stāšanās spēkā bankām vairs nebūs ekskluzīvu tiesību sniegt saviem klientiem kontu informācijas vai maksājumu rīkojumu pakalpojumus. Saskaņā ar PSD2 banku klienti ikdienas bankas darījumu kārtošanai varēs izmantot pakalpojumu sniedzēju vai konkurējošo banku pakalpojumus, piemēram, lai veiktu maksājumu vai arī pārbaudītu sava konta saldo. Bez tam vienam pakalpojumam varēs piesaistīt vairāku dažādu banku kontus, kas līdz šim daudziem patērētājiem nebija iespējams.

Direktīva radīs divus jauna veida pakalpojumu sniedzējus finanšu nozarē: maksājumu rīkojumu pakalpojumu un kontu informācijas pakalpojumu sniedzējus. Piemēram, e-komersanti, kam nav bankas darbības atļaujas, nākotnē varēs iekasēt maksājumus tieši no klienta konta un klientam nevajadzēs īpaši pieslēgties interneta bankas pakalpojumam. Bez tam banka vai jebkurš cits uzņēmums, kas būs reģistrējies kā kontu informācijas pakalpojumu sniedzējs, vienā pārskatā varēs apvienot vairākus klienta dažādu banku kontus. Kontu pārskatu apvienošana piedāvās īpašu iespēju tagadējiem banku internetbankas līgumiem.

Atverot banku saskarnes, Eiropas Banku iestādes mērķis ir veicināt ES iekšējā tirgus darbību. Konkurences saasināšanās ievērojami paātrinās inovācijas finanšu nozarē un nodrošinās patērētājam plašāku un labāku pakalpojumu un produktu izvēli. EBA mērķis ir arī uzlabot maksājumu aizsardzību un drošību un sniegt patērētājiem visaptverošāku aizsardzību arī saistībā ar pirkumiem e-vidē. Bez tam saskarņu atvēršana samazinās kopējās maksājumu izmaksas.

Eiropā jau tagad ir redzams, ka bankas jaunajiem konkurences apstākļiem, tuvojoties PSD2 termiņam, gatavojas. Daudzas bankas jau ir atvērušas saskarnes trešajām pusēm, un citas veicina saskarņu inovācijas, organizējot izstrādātāju prāta vētras. Lielbritānijā konkurences un tirgus uzraudzības iestāde, lai palielinātu valsts banku konkurētspēju, ir ierosinājusi steidzami pāriet uz atvērto saskarņu izmantošanu. Papildus PSD2 direktīvā minētajām saskarnēm bankas atver saskarnes arī tādēļ, lai iegūtu plašākas komercdarbības priekšrocības, ko sniedz izmaiņas.

Kaut gan EBA iniciatīvas radītā jaunā konkurence sagraus banku tradicionālo peļņas gūšanas veidu un ieviesīs izmaiņas maksājumu pakalpojumu sfērā, tā tiek skatīta arī kā iespēja. PSD2saskarnes varēs izmantot arī, lai izstrādātu pakalpojumus, sadarbojoties ar trešajām pusēm, un citu banku kontu informāciju var izmantot, lai izstrādātu labākus un personiskākus pakalpojumus.

PSD2 nestās izmaiņas vēl vairāk paātrinās jau notiekošo lūzumu finanšu nozarē. Jaunās tehnoloģijas un inovācijas, kā arī pastāvīgi augošais pieprasījums jau ir veicinājušas nozares attīstību, piespiežot tradicionālos finanšu nozares uzņēmumus izstrādāt jaunus digitālus biznesa modeļus. PSD2 ieviesīs ievērojamas izmaiņas banku komercdarbībā, un mainīs bankas kā patērētāju ikdienas bankas pakalpojumu sniedzējas lomu. Tagadējie darbības modeļi, kuros bankas visus savu produktus sagatavo pašas, tajā konkurences situācijā, kas sāksies pēc PSD2 ieviešanas, var izrādīties jau novecojuši.